-
Gustavs Zemgals ir dzimis Jāņa Zemgala ģimenē Džūkstes pagastā un bijis jaunākais dēls. Vēlāk ģimene nomainīja dzīvesvietu uz Upesmuižu- Aizkraukles aprinķi.
-
Zemgals mācības uzsāka Sakas pagasta skolā un pēc tam Rīgas Nikolaja ģimnāzijā.
1892. gadā uzsāk mācības Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē un to pabeidz 1899. gadā, taču pirms valsts eksāmeniem Zemgals iestājas militārajā dienestā un pēc pusotra gada tiek ieskaitīts rezervē kā rezerves leitants. Studiju laikā Zemgals iesaistījās pulciņā, kas sadarbojās ar laikrakstu 'Dienas lapa''. -
Tā bijusi strādnieku bēru un slimības palīdzības biedrībā, kurā Zemgals 1901. gadā kļuvis par biedrības priekšsēdētāju, taču 1902. gadā no biedrības izstājās.
-
Biedrība dibināta 1883. gadā ar mērķi panākt latviešu amatnieku finansiālo neatkarību. G. Zemgals tajā bijis valdes loceklis un direktors.
-
Pēc studiju beigšanas Zemgals atgriezās Rīgā un kļūst par zvērināta advokāta palīgu pie advokāta Viktora Beķera. Darbojās latviešu amatnieku un strādnieku biedrībās "Jonatāns", Latvijas Amatnieku krāj aizdevumu sabiedrībā, "Ziemelis", "Torņkalns" un skatuves biedrībā “Jaunais teātris”.
-
G. Zemgals tiek mobilizēts Krievijas armijā 116. Malojaroslavļas kājnieku pulkā kā rezerves leitants , kur pavadīja pusotru gadu. Pēc kara baigām 1905. gadā Zemgals atgriezās Rīgā, kur kļūst par laikraksta ''Jaunā Dienas Lapa'' atbildīgo redaktoru.
-
Latviešu demokrātisko partiju kopā izveido ar Arvīdu Bergu, Augustu Deglavu un citiem. Tās statūtu un programmu palīdzēja izveidot advokāts Ansis Bušēvics.
-
- gada 31. jūlijā Rīgas apgabaltiesa Zemgalam piesprieda trīs mēnešu arestu vai 300 rubļu lielu naudas sodu par darbību "Mūsu Laikos" .
-
Pēc salaulāšanās 1909. gadā piedzimst meita Anna un 1911. gadā piedzimst dēls Pauls. Pauls kļūst par advokāta palīgu Zviedrijā, taču mirst 1977. gadā. Meita Anna dzīvo ASV un pēc mātes nāves 1928.- 1930. officiālos pasākumos pilda pirmās dāmas pienākumus līdzās tēvam. Mirst 1999. gadā.
No meitas Annas G.Zemgalam piedzimst mazdēls Juris Ūdris, un no dēla Paula- Boriss Zemgals. -
No 1912. līdz 1914. gada beigām Zemgals darbojās žurnāla Domas redakcijā. Oficiāli ieņēma tā atbildīgā redaktora amatu, lai arī faktiskais redaktors bija Ērmanis Pīpiņš.
-
Zemgalu mobilizēja Krievijas armijā un kā kapteiņa vietas izpildītāju ieskaitīja 356. Vidzemes kājnieku zemessargu družīnā Tērbatā. Tad družīnas sastāvā pārcēla uz Lugu, tad uz Somiju un Kronštati, kur 1916. gadā družīnu pārformēja par 3. Kronštates cietokšņa kājnieku pulku.
Sākoties februāra revolūcijai 1917. gadā Zemgals no Kronštates pārcēlās uz Tērbatu un vēlāk Ziemeļu frontes lauka dzelzceļa ekspluatācijas bataljonu Rīgā. -
1917.gada aprīlī Zemgalu ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu. Īsu brīdi viņš darbojās kā Vidzemes guberņas pārvaldnieka vietnieks.
1917.gada rudenī Zemgals darbojās Latviešu radikāldemokrātiskajā partijā, taču Rīgas pagaidu padome Zemgalu atkārtoti ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu. -
- gadā Zemgals iesaistījās Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes (LPNP) darbībā, kur pārzināja okupēto Latvijas apgabalu lietas un pildīja LPNP sakarnieka funkcijas ar Demokrātisko bloku. No radikāldemokrātu partijas viņš tika izraudzīts Tautas padomē un vēlāk tika ievēlēts par tās priekšsēdētāja otro biedru.
-
1918.gada 18.novembrī vadīja Latvijas neatkarības pasludināšanai veltīto svinīgo aktu Nacionālajā teātrī. -
- gada sākumā Zemgals atgriezās toreizējā Pagaidu valdības mītnē Liepājā, pēc Latvijas valsts interešu aizstāvēšanas Kopenhāgenā.
-
- gadā Zemgals atgriezās no Kopenhāgenas Liepājā. No 20. maija līdz 03. jūnijam kopā ar vairākiem citiem latviešu politiķiem atradās Andrieva Niedras valdības iestāžu apcietinājumā.
-
- gada 13. maijā Latvijas Tautas padome Zemgala vadībā grasījās pārņemt politisko varu, bet 1. vācu gvardu rezerves divīzijas komandieris ģenerālis Tīde Zemgalu kopā ar Erastu Biti, Buševicu, Frici Menderu un Robertu Kroderu apcietināja it kā par vācu Ministru prezidenta Andrieva Niedras nolaupīšanu.
-
Kad Pagaidu valdība atgriezās Rīgā 1919. gada 8. jūlijā, Zemgalu atkal iecēla par Rīgas pilsētas galvu, kā arī ievēlēja par Latvijas Tautas padomes viceprezidentu.
-
- gadā Zemgalu ievēlēja par deputātu Satversmes sapulcē, taču no mandāta Zemgals atteicās, lai varētu strādātu advokatūrā. Zemgalu ievēlēja arī par Zvērināto advokātu padomes priekšsēdētāju.
-
- gada 19. martā Gustavu Zemgalu ievēlēja par pirmo Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju.
-
- gada 15. jūnijā darbu uzsāka Latvijas ārpolitikas pamatlicēja un Ministru prezidenta Zigfrīda Annas Meierovica kabinets. Tur Zemgalam līdz 1923. gada 26. janvārim bija jāveic apsardzības ministra pienākumi. Vēlāk Zemgals atkal atgriezās privātā dzīvē kā notārs Rīgā. Taču nedaudz vēlāk Zemgalu ievēlēja I Saeimā Demokrātiskā centra un bezpartejisko sabiedrisko darbinieku grupā. Tajā viņam bija jāaizstāj partijas biedrs Jānis Čakste, kad Čaksti ievēlēja par Valsts prezidentu.
-
- gadā Zemgals atteicās no zvērināta advokāta statusa un 1. Saeimas deputāta mandāta, lai kļūtu par notāru. Zemgala notariāts Vaļņu ielā 2, kas vēlāk pārcēlās uz Smilšu ielu 16, ieguva atpazīstamību un uzticību. Darbā Zemgals bija akurāts un prasīgs, sagaidot tādas pašas kvalitātes arī no saviem darbiniekiem.
-
1926.gada 16.novembrī Gustavam Zemgalam piešķirts III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.
-
Savā prezidentūras laikā Zemgals tikai vienu reizi nosūtīja likumprojektu atkārtotai caurlūkošanai.
Tomēr savas tiesības apžēlot notiesātos Zemgals izmantoja diezgan plaši - prezidentūras laikā viņš apžēloja 648 personas, no tām 172 — pilnīgi, 471 — sodu mīkstinot, bet 5 — atjaunojot viņu tiesības pēc soda izciešanas. -
Pēc Jāņa Čakstes nāves, 8. aprīli toreizējais ārlietu ministrs Fēlikss Cielēns nolēma izvirzīt demokrātiskā Zemgala kanditūru.
Zemgals 56 gadu vecuma pēc vairāku dienu šaubīšanās piekrīt un kļūst par valsts prezidentu.
Prezidenta pilnvara beidzās 1930. gada 9. aprīlī, taču atkārtoti kandidēt par prezidentu Zemgals atteicās. Pēc aiziešanas Zemgals savu darbību turpināja IV Saeimā, kur viņu ievēlēja kā Demokrātiskā centra un bezpartejisko sabiedrisko darbinieku frakcijas pārstāvi. -
Gustavs Zemgals vadīja Latvijas brīvvalsts proklamēšanu 18. novembrī, tāpēc viņam bija tas gods atrasties arī Republikas pirmās desmitgades savienību degpunktā 1928. gadā. 18. novembrī, kur teica svētku uzrunu. -
- gada maijā, kad Pāvilosta svinēja 50. gadadienu Gustavs Zemgals atradās starp viesiem un parkā iestādīja ozolu.
-
Lai gan Zemgals Zviedrijas karali Gustavu V 1929. gada maijā apciemoja Zviedrijā, jūnijā karali Zemgals uzņēma Rīgā, Brāļu kapos. -
- gada 9.novembrī Zemgals saņem I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
-
- gadā Zemgalu ievēl Rīgas pilsētas domē no Demokrātiskā centra un saimnieciski kulturālo darbinieku saraksta, taču Zemgals atteicās izvirzīt savu kanditūru pilsētas galvas amatam.
-
- gada oktobrī Zemgalu ievēlēja 4. Saeimā no Demokrātiskā centra un bezpartijisko sabiedrisko darbinieku saraksta.
- gada 11. decembrī Gustavu Zemgalu uzaicina kļūt par finanšu ministru, taču domstarpību dēļ ar citiem Ministru kabineta locekļiem, Zemgals atsakās no amata un tā pienākumiem. Turpina darbu kā Ierindas deputāts.
-
Zemgals tuvināja Baltijas tautas ietverot arī Skandināvijas valstis.
1933. gadā Zemgalu ievēl par Baltijas Ūnijas prezidentu. -
Referējot par ārpolitikas problēmām 1933.gada 14.novembrī Zemgals ziņoja par konvencijas ratifikāciju, kurā tika definēts kas ir agresors un kura tika noslēgta Londonā starp PSRS, Latviju, Igauniju, Poliju, Rumāniju un citām valstīm. Jāpiebilst, ka 1940. gada notikumi atbilda šai agresijas definīcijai.
-
- gada 15.maijā Zemgals bija viens no referentiem Saeimas pēdējā sēdē un aicināja parlamentu apstiprināt likumu par protokolu, ar kuru Latvija un PSRS 1932. gadā bija noslēgusi neuzbrukšanas līgumu. Pateicoties viņa iniciatīvai līgums tika pagarināts līdz... 1945.gada 31.decembrim.
-
G. Zemgals nomira 1939. gada 6. janvārī un tika apbedīts Rīgas Meža kapos, taču visu dzīves laiku viņš bija pārliecināts demokrāts, pretojās un nepiekrita Ulmaņa režīmam autoritārā perioda beigās.