-
Dzimis 1886. gada 22. jūnijā (10. jūnijā pēc vecā stila, Juliāna kalendārs) Rīgā, izglītotā un kultūras nozīmīgā ģimenē. Viņa tēvs bija Eduards Skujenieks, rakstnieks un publicists, kurš plašāk pazīstams ar pseidonīmu Vensku Edvarts. -
Mācījās Rīgas un Jelgavas reālskolās. Skolas laikā veidojās interese par sociālisma idejām un sabiedrības pārmaiņām.
-
No 1904. gada Marģers Skujenieks bija sociāldemokrātu partijas biedrs un aktīvi iesaistījās revolucionārajā kustībā, kā dēļ viņš vairākkārt tika arestēts un kopumā ieslodzījumā pavadīja apmēram divarpus gadus. Vēlāk, jau pēc Latvijas okupācijas, viņš tika arestēts arī tāpēc, ka iestājās par Latvijas brīvību un neatkarību, tādēļ padomju vara viņu uzskatīja par bīstamu draudu.
-
No 1907. gada studēja tautsaimniecību Maskavas Komercinstitūta Tautsaimniecības fakultātē.
-
1910.-1917. gadā strādāja Latvijā un Maskavā, publicējot pētījumus par tautsaimniecību un nacionālajām problēmām.
-
- gadā izvirzīja tēzi par Baltijas politisko autonomiju, par ko viņam tika liegts apmesties Baltijas guberņās.
-
- gadā izdeva grāmatu “Nacionālais jautājums Latvijā”, kritizējot lielinieku nacionālo nihilismu.
-
- gadā izveidoja Baltijas bēgļu komitejas statistikas biroju Rīgā.
-
- gadā bija Vidzemes zemes padomes prezidija loceklis un statistikas vadītājs.
-
- gada rudenī izveidoja Valsts statistikas pārvaldi, vadīja to līdz 1940. gadam.
-
- gada 17. novembrī piedalījās latviešu partiju sanāksmē, kur tika izveidota Tautas padome.
-
Bija LSDSP pārstāvis Tautas padomē, vēlāk Satversmes sapulces loceklis un visu četru Saeimu deputāts līdz 1934. gadam. -
- gada 19. decembris - 1928. gada 23. janvāris. Vienlaikus pildīja finanšu un iekšlietu ministra pienākumus.
-
Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma kļuva par Ministru prezidenta biedru, 1938. gada februārī amatu atstāja.
-
- gada augustā apcietināts Padomju okupācijas laikā, aizvests uz Maskavu, 1941. gada 12. jūlijā Lubjankas cietumā nošauts.